ES NEKAD NERUNĀJU MUĻĶĪBAS

Krājumā lasāmi desmit stāsti, tapuši beidzamo gadu laikā. To caurviju motīvu varētu nodēvēt par “nenovēršamo esamības absurdu” – absurds literatūrā, filozofijā, mākslā un pat politikā un puslīdz aktuālās būšanās. Lasītājs tiek izvadīts cauri visiem elles lokiem komplektā ar šausmām un priekiem, ko šāda ekskursija sagādā. Grāmatas pamatdoma – mazliet iekustināt smadzenes tiem, kam vēl viņas palikušas un kas māk ar viņām apieties. Noteicošā intonācija – neganta groteska un provokācija. Autors uzskata, ka tas arī ir viens no literatūras mērķiem, vienlaikus arī metodēm – provocēt lasītāju uz līdzdomāšanu un vienlaikus viņu izklaidēt ar labiem sižetiem.

Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis.